Sniegā

Thats it. JD vairs negrib neko.
Ārā snieg. Labprāt ielīstu alā, ieritinātos lāča siltajā padusē, sūkātu savas riebīgās skuju klepus konfektes un vienkārši gulētu...
ar skatu uz alas izeju, protams, lai atverot acis, varētu pavērot krītošās sniega pārslas...

Bez nosaukuma

Šis sacerējums iznāca diezgan spontāni. Sāku rakstīt
ar domu ka jāuzraksta kautkas pavisam muļķīgs un nesakarīgs, bet
pamazām parādijās arī nozīme. Kāda? Nemācēšu paskaidrot. ;)

Neviens jau nav vainīgs
ja krēslu kājas lido pa gaisu
Un neviens neliksies ne zinis
Ja arī galds vājpratā danci griezīs
Un krūzītes ka apjukušu zošu kāši
akli trauksies pretim saulei
Ja loga rūtis bailēs trīsēs
un koki aiz tām žēli glāstus lūgsies
Nav laika, nav laika: tiem saka,
Mums jāsteidzas
Pasaule jāglābj.

Leaving Akureyri

Uzņemts braucot autobusā no Akureyri uz Laukiem. Braucu, klausījos mūziku, tostarp arī šo dziesmu. Tā ir viena hip-hop grupa no Akureyri. Tāpēc arī labi iederējās. Žēl gan, ka diez vai kautko no texta sapratīsiet, bet dziesmu sauc "Noasa Šķirsts". Mēģināju notvert to noskaņu kāda ir braucot tumsā ar autobusu.

Sapnis

Nosapņoju šo sapni/murgu visu vienā naktī. Ko tas nozīmē man nav ne jausmas. Bet tas bija diezgan interesanti. Ļoti reāli.

Tiem kas te iemaldās un nesaprot kas par lietu, tad esmu JD jaunākais. Jānis. JD Islandē dzīvojošais pusbrālis. :)

Sapnis: 18. nov 2007

Pirmā daļa(Sāku rakstīt uzreiz pēc pamošanās>14:49)

---

Personas: Es

Oli (bijušais un esošais istabasbiedrs)

Harpa (Ola draudzene)

Oskars Štelmahers(bērnības choms)

Leonidas(romiešu cars/varonis)

Belzebuls(velnveidīgs briesmonis)

Runājošais pulksteņu veikals (vecīte, sieviete, meitene)

Vieta: Netālu no MA(Skola Akureyri) (varbūt arī kautkur citur)

Ir Ziema. Dziļš sniegs.

Itkā ejam uz mājām. Viņiem visiem ir riteņi(velo) man nav. Tas labi: es padomāju jo neticēju ka viņi kautkur tiks. (tomēr drusku sāpēja jo zināju ka viņi to izplānojuši) Ar mani nerunāja. Viņi sāk braukt, es ar kājām. Oskars jau drīz nokrīt, jeb ieskrien kautkur. Olis drīz pēc tam arī nokrīt. Iela ir pilna ar sniegu un slidena. Es eju ātrāk nekā viņi var pabraukt.

| Vieta: Grieķija vai Rodos. Personas: Es,Olis,Harpa,Oskars> tātad turpinājums. Joprojām ejam. Es ar Oskaru pa priekšu, Olis ar Harpu aizmugurē. Apkārtne: Tāda kā taka(diezgan plata) ved augšup. Vienā malā takai apmēram 4m augsta klints siena. Ejot paliek zemāka, un taciņa šaurāka. Tad Olis ar Harpu izdomā skriet uz veikalu. Tas esot tur aiz tās sienas. Klints augšā aug koki un krūmi. Viņi skrien augšup pa klinti. Zvēriski. Viņi ir kaili. Netiek augšā(vai arī viens otram neļauj> nezinu kurš) un veļas lejā par klinti vienā roku, kāju bumbā. Kaili. Kādu laiku cīkstās lejā uz takas. Mēs ar Oskaru ejam uz priekšu. Saku viņam: Nāc, ejam! Paskatos atpakaļ un dzirdu ka Harpa man kautko saka. Nedzirdu ko. Oskars pazūd.

Eju viens tālāk. Taka paliek ļoti stāva. Redzu ka eju pa milzīgu klintsragu kas stiepjas gaisā(ļoti augstu) Oli un Harpu vairs neredzu. Rāpjos līdz pašai augšai. Paskatos pāri malai. Paliek bail. Sajūtu kā saceļās vējš un klints šūpojās.Palika patiešām bail. Viņa bija tik augsta un tieva ka vējš viņu varēja iekustināt. Baidījos ka gals nolūzīs un es lidošu pretim bezdibenim. Šūpojās shurp un turp. Jutu vēju tieši sejā un turējos cik vien stingri varēju. Sāku lēnām kāpt lejup. Kāpju tikai pauzēs starp vēja brāzmām. Grūti turēties, gandrīz nopūš. Lēni nokāpju lejā un redzu ka klintsrags īstenībā peld ūdenī pie paša krasta.(tas palika par kautko kuģveidīgu) Tiku lejā pašā pēdējā laikā lai pieķertos steķiem un piesietu šo „kuģi“ atpakaļ pie krasta. Zinu ka Olis un Harpa ir viņu atsējuši.

Eju tālāk un nonāku vecās romiešu tempļa drupās (turpat jūras malā) Zinu ka man jācīnās ar kādu romiešu dievu, varoni vai vadoni. Dzirdu kā viņš tuvojas, zinu ka nespēju viņu pieveikt. Bēgu. Man jātiek prom no viņa teritorijas – pie cilvēkiem. Skrienu tuvāk jūrai, lēkāju veikli pa tempļa drupām, kā gazele. Droši un ātri . Viegli tieku no viņa prom. Nekad arī neredzēju kā viņš izskatās. Leonidas. 3 vīri, Izbēgšana, Lidojošs zobens nolūzt un paliek iedūries sētā. Eju tālāk pa ceļu/ielu joprojām Grieķijā vai Rodosā. Ceļa kreisajā pusē tādi kā akmeņu krāvumi, un liela akmens māja. Ārpusē (varbūt kādus 10-15 metrus no manis stāv milzīgs briesmonis) No.2

Kāds man domās saka ka šis ir vai nu Belzebuls vai arī kautkas tamlīdzīgs. Velnveidīgs, ar sarkanu ādu, ragiem un rupjas ādas bruņām/biksēm. Es viņam prasu kas viņš tāds ir? Šis paliek dusmīgs un mēģina man trāpīt ar kautkādiem 3 dzeloņiem. Netrāpa, es paslēpjos aiz mašīnas kas stāv ielas malā. Neesmu vēl viņa teritorijā tāpēc varu izvēlēties vai cīnīties ar viņu vai nē. Izvēlos to nedarīt. Aizskrienu.Ielas malās ir mājas, super marketi, veikali.

Nonāku pie pulksteņu veikala. Tas ir dzīvs. Visa priekšējā siena ir kādas vecītes simbols. Sāku ar viņu (veikalu un vecenīti vienā personā) runāt. Runājam sirsnīgi par lietām kas mums svarīgas. Viņa nokāpj no mājas un paliek cilvēcīga, un jaunāka (apmēram 40?) Pulksten 08:00 viņai jābūt atpakaļ uz sienas, citādi viņa pazustu.| Vieta: Trauku veikals Personas: Es, Oli, Harpa, Meitene(dzīvais pulksteņu veikals) Esam veikalā, tur pārdod skaistus šķīvjus ar dažādiem rakstiem. Viņa ir palikusi par brīnišķīgi jauku meiteni manā vecumā. Viņas pieskārieni kutina. Turu viņas roku savējās un glāstu. Skatos acīs. Tajās ir bezgalīgs smaids. Olis ar Harpu arī tur ir, arī iepērkas. Nez kāpēc domāju ka viņš varētu man viņu atņemt. Laiks sapnī bija 05:00 Vēl 3 stundas līdz viņai jāiet.

Otrā daļa

---

Personas: Es

Puisis ar pelēkajiem matiem

Viņa pavadoņi vampīri

Dažādi cilvēki no MA

Roboti

Vieta: MA un apkārtne – Nākotnē

Skolā (MA) ir kautkādi vispārēji svētki. Listigardurinn (koku un augu parks pie skolas) vairs nav. Tā vietā ir klājš zālājs ar kokiem. Šī zeme tagad pieder skolai. Tur ir koku aleja un visādi krūmiņu žogi. Tur ir „riktīgais dārza party“ ar izkārtām lampiņām utt. Atnāk paziņojums ka visiem jāsapulcējas skolā jo tur tiks veikta uzruna. Es neeju. Palieku dārzā. Visi aizgāja. Dārzā palika tikai viņu roboti. Tie bija kā viņu draugu aizstājēji. Mājdzīvnieki. Es pieeju pie dažiem tuvākajiem un saku: Hi ! No sākuma tie mani nedzirdēja. Pasaku skaļāk un tie atbildēja ar to pašu: Hi. Es nodomāju : Cool un izlienu cauri krūmu žogam pa kreisi. Tad nonāku alejā. Tur sajūtu ka gravitācija ir cita. Varu viegli uzlekt koku augstumā. Tā arī daru. Lēkāju pa kokiem no viena uz otru. Tā kā planēju. Enerģijas izlādiņš. Beigās apsēžos kāda koka galā un redzu ka blakus-kokā arī sēž kādz džekiņš un dažos netālos kokos arī daži sēž. Sāku ar viņu runāt. Viņam ir pelēki mati. Viņš manā vecumā. Ir jau pienākusi nakts. Saku viņam cik superīgi man liekas tā lēkāt un prasu vai viņam arī patīk. Ndzirdēju ko viņs atbildēja jo pa to laiku mēģināju labāk iekārtoties sava koka galotnē. Prasīju lai pasaka otrreiz bet tik un tā nesapatu ne vārdiņu. Viņs nebija tik bērnišķīgs kā es. Runājām ne par ko. Un tad viņš izstiepa roku un noķēra krītošu zvaigzni. Apskatīja un teica ka nav skaista, vai laba un aizmeta prom. Redzēju melnu akmeni pazūdam tumsā. Biju izbrīnīts. Prasīju kā viņš to izdarīja. Viņš saka ka vienkārši viņam esot bijusi tāda sajūta, pastiepis roku un viss. Kamēr viņš runāja redzēju viņam aiz muguras kautko melnu, lodveidīgu un diezgan palielu apmēram 45 ̊ leņķī uzšaujamies debesīs. Viņam to pateicu, bet viņš neko neatbildēja.

Tad visi taisījās uz ballīti. Arī viņš un pārējie kokos sēdētāji. Tas nebija tālu un es arī gribēju aiziet. Viņi jau gāja, kad mans sapnis palika par progamu uz datorekrāna. Es pats paliku uz vietas. Es varēju izvēlēties 2D, 3D vai 6D view. Tur bija vel daudz ļoti sarežģītas iespējas. Izvēlējos 6D jo 3D nestrādāja. Tad kautkā tiku atpakaļ iekšā, Redzēju 6D. Kontūras redzami krita acīs, bet itkā viss normāli. Iegāju tajā klubā (Skola bija pārveidota par klubu.) Tur bija viss tas kas bieži ir klubos. Meitenes, alkohols, un Choko džekiņi. Redzu džekus kuri bija kokos. Viņi izskatās draudīgi. Daži atņirdz zobus un redzu ka viņi ir vampīri. Nevienam neuzbruka bet iegāja vienā no deju nodalījumiem ar viltīgiem smaidiem. Arī viņš tur bija. Un izskatījās ka viņš gribēja tikai vienu lietu „one night stand” ar kādu no meitenēm. Viņš nebija vampīrs.

Uzdūros galdiņam pie kura sēdēja abas manas angļu valodas skolotājas. Viena tagadējā
(Arny) un vēl pamatskolas. Viņas bija diezgan piedzērušās. Apsēdos turpat netālu. Atnāca kādi 4 muzikanti ar dīvainiem instrumentiem un apsēdās pie mums. Vienam bja kautkāds papīra instruments kuru vajadzēja salabot. Iedevu viņam vecus čekus no maka. Salaboja, bet viņu mūziku es tā arī nedzirdēju jo tad šī daļa beidzās.

Trešā daļa(miglaina)

---

Tajā pašā naktī braucu arī autobusā. Tas bija pilns ar haosu (Mitote>sens vārds ar līdzīgu nozīmi) Visi runāja vienlaicīgi. Varētu padomāt ka šajā autobusā ir visa pasaule. Es pats gan redzēju tikai tos kas man tuvāk sēdēja. Man no sāniem tecēja asinis. Nobijos par sevi. Tad ieraudzīju meiteni visu vienās asinīs un visu sapratu. Viņai nebija bail. Tur bija arī indieši un viņiem ļoti vajadzēja Windows Vista. Kailums. Viss likās pavisam normāli, ne baisi, ne riebīgi. Vienkārši bija. Uz kurieni mēs braucām nezinu. Neskatījos ārā pa logu.

Ceturtā daļa(dziesma)

---

Dzirdēju dziesmu un zināju ka to ir sacējis Olis. Tas bija viņa viedoklis par lietām. Kad pamodos, atcerējos pirmos divus pantiņus un melodiju arī. Vārdi bija ar atskaņām. Tā bija laba dziesma. Roks. Angļu valodā. Viņa nebija pabeiga. Tagad esmu aizmirsis gan lielāko daļu vārdu gan melodiju, jo pierakstīju pārējo sapni vispirms. Viena rindiņa bija: Now we have all the world. Vairāk neatceros. Žēl.

Magoņmaize

Rakstu un ēdu magoņmaizi
Rakstīšana neveicas
Magones kā milzum daudz punktu
Birst uz lapas
Kā sāku teikumu, tā uzreiz punkts
Mēģinu kautko raks.
Nē, es nepado.
OMG !!!
Stulbās mago.
.

Informācijas laikmets

Domas kā ātrvilcieni skrien uz rinķi,
Neviena neapstājas
Palieku stāvam uz platformas
Tukšs.

Jaunpils

Mārtiņdienas izbraukums. Protams naktī, ko gan jūs domājat, pa dienu tak nevar neko redzēt...

sadegt ar tevi vai nosalt vienam...