Bez nosaukuma

Šis sacerējums iznāca diezgan spontāni. Sāku rakstīt
ar domu ka jāuzraksta kautkas pavisam muļķīgs un nesakarīgs, bet
pamazām parādijās arī nozīme. Kāda? Nemācēšu paskaidrot. ;)

Neviens jau nav vainīgs
ja krēslu kājas lido pa gaisu
Un neviens neliksies ne zinis
Ja arī galds vājpratā danci griezīs
Un krūzītes ka apjukušu zošu kāši
akli trauksies pretim saulei
Ja loga rūtis bailēs trīsēs
un koki aiz tām žēli glāstus lūgsies
Nav laika, nav laika: tiem saka,
Mums jāsteidzas
Pasaule jāglābj.