Black Coffee

2006. gada rudens. Augstskolas projekts.
Pēcpusdiena... vairs gluži neatceros cikos nolēmām tikties pie Nacionālā teātra. Man kabatā šampanietis. Pats uzvalkā. Šodien jāsafilmē klips. Meitenes kaut kur brauc, kavējās kā vienmēr. Ārā arī nav gluži silts. Staigājos gar malu. Pailgi...
Nu jā, protams, ierodās mani aktieri, scenogrāfi, scenārija autori un režisori... visi baltos krekliņos, samācijušies deju. Scenārijs visiem skaidrs - pilnīga improvizācija [biju aizmirsis šo vārdu, sacēlu lielu brēku, lai atcerētos - "improvizācija" [jālasa vairāk grāmatas]]. Sastiepām visu augšā, uzstādijām tehniku, meitenes sapucējās, nu tik būs. Bet nekā. Kāds atvedis magnetafonu, kurš nespēlē disku, kurā ir šī šausmīgā dziesma [kādēļ šausmīgā - vēlāk]. Nekas, laika nav, bet tiek meklēta mūzikas iekārta, kas spētu atskaņot tik svarīgo video sastāvdaļu. Klips bez mūzikas taču varētu nesanākt. Vairs neatceros kā, bet mūziku mēs tomēr dabūjām [manuprāt, kāds brauca pakaļ jaunam maģim un tas protams bija uz stundu]. Kad nu beidzot sākām filmēt, atklājās vēl visādas ķibeles... piemēram tas, ka kameras baterija gribēja beigties un statīvs bija tik slikts, ka krakšķēja un ķērās, kas itin viegli pamanāms arī pašā video. Beigās bijām līki pārsmējušies, izampelējušies un pārguruši. Puse materiāla bija dienā [aiz loga], puse naktī. Un tad sākās daļa, kas bija visneinteresantākā. Montāža. Protams, ka viss tika atlikts uz pēdējo brīdi un montēts tika pēdējā naktī, man patiktu domāt, ka arī filmējām iepriekšējā vakarā pirms darba iesniegšanas. Līdz rītam sēdēju un montēju šo video. Dažkārt līdz izmisumam, censdamies samontēt skaņu ar dejas soļiem no 100 gabaliņiem. Izrādijās, ka tā sasodītā dziesma ir par īsu un vajag viņu pagarināt. Murgs, vēl tagad atceros, kā aru internetu, lai atrastu softu ar ko kvalitatīvi pagarinātu to dziesmu. Tas aizņēma daudz stundas. Bet izdevās. Šo dziesmu esmu dzirdējis tik daudz reižu, ka man viņa vienkārši ir par daudz. Ap pieciem no rīta tapa titri. Izrādijās, ka tobrīd sevi uzskatiju par operātoru ar lielo ā, tāpēc tā arī uzrakstiju.
Beigu galā mums ir prieks par video. Pārējie viņu nenovērtēja tik ļoti kā mēs paši, jo... laikam jau nebija pievienotās vērtības. Draugu pulkā tapis video, neaizmirstams pasākums...
Un lūk arī rezultāts.
[ar šodienas acīm, ui, ko gan es nebūtu darijis savādāk. Un montējis arī būtu ātrāk, nevis visu nakti, toties priekš pirmā darba, manuprāt, ir ļoti ok]

Speciāli šim gadijumam, uz ātru roku izveidoju kompilāciju - Black Cofee aizkadrā. Samontēju īsu filmiņu citas black coffee[everlast - black cofee] dziesmas pavadijumā, lai nebūtu atkal jāklausās tā pati. Šeit redzami mirkļi no video tapšanas procesa, neizmantotā materiāla esence 3 minūtēs jūsu laika.