Sabiedriskais transports Vs Auto

Rīts.
Izejot no mājas, gāž lietus. Ar mapīti virs galvas tu steidzies uz tramvaja pieturu. Salijis cauri slapjš, tu nonāc pie mērķa.
Pietura.
Atveras durvis, pretim lūkojas siļķes ar nīgru sejas izteiksmi. Liekas, viņi visi kā viens domā: "bāc, tev tieši šeit jālien, it kā mūsu te par maz...".
Kad esi iespraucies un pienjēmis tādu pashu siļkjes ğīmi kā pārējiem (lai neizceltos), sākas ņurdēšana. Viens otram neko nesaka, tomēr ir nejēdzīga kņada un troksnis. Cits klausās mūziku - tuci, tuci, tuci... cits aizkauta liellopa balsī ķerc pa mobilo telefonu, cits šņaukājās, kasās, bakstās, knosās, grūstās, tirinās....
Un visbeidzot ir tie, kas vienkārši smird, bet nu tā, ka nav saprotams kā var tik tālu nodzīvoties. Un tad vēl stieņi, pie kuriem jāturās... noklāti ar sviedru un netīrumu gļotainu kārtu. Visiem rokas netīras. Gaisa nav. Uzvilkušies kā atsperes, cilvēki brauc uz darbu, uz skolu uz centrāltirgu... kur nu kurais.
Atbilstošajā pieturā, tu sāc viļņoties, līdz panāc, ka masa tevi [atvainojos] izkakā ārā no lipīgās vietas. Nosvīdis kā cūka, tu turpini savas gaitas. Apğērbs piesūcies ar neidentificējamu smaku.

Par šādu prieku protams ir jāmaksā. 0.30Ls par atrakciju, kas nebūt neliekas nedz jautra, nedz aizraujoša... nekāda.



Un tad ir tie, kas saka, ka braukt ar auto ir daudz dārgāk, neizdevīgi un lēni...

Iedomājieties... rīts, tu izej no mājas. Gāž. Nekas, pasper 2 soļus, iekāp savā auto. Iesēdies dziļāk savā, ne viena cita, benķī, noregulē temperatūru salonā, ieslēdz savu mīļāko mūziku un dzerot rīta kafiju izbrauc korķu pilsētā. Lēnām ripinies, priecājoties par lietus lāsēm uz stikla, piemēram dziedi līdzi savu mīļāko dziesmu. Apsver sevī dienas plānus. Tādā garā, tu nonāc līdz savai darba vietai, izkāp laukā un esi 2 soļus no savas dienas.

Laika ziņā esi pavadijis to pašu, ko sabiedriskajā transportā. Naudas ziņā... apmēram 2.50Ls

Manuprāt, tas ir ietaupijums. Viennozīmīgi.