What more can I give...

Tā, šis nu ir tas brīdis, kad zināmās aprindās izdaru "harikiri", bet jā... ļoti agrā jaunībā mans mīļākais dziedātājs bija... bija... ghmmmm.... nu labi, bija Maikls Džeksons. Nav smieklīgi! Nudien. Tolaik, tā bija 2. - 3. klase, manai tantei patika MJ, kad viņa pajautāja, kas ir mans mīļākais dziedātājs, muļķos nepaliku, neteicu, ka esmu dzirdējis tikai ōpa vienīgo ārzemju kaseti ABBA, kas man lāga nepatīk un, ka joprojām jūsmoju par Lambadu, protams, ka teicu "Kāda sagadīšanās, arī mans mīļākais dziedātājs ir MJ" :D Tobrīd par viņu nezināju neko, pat ne to kā izskatās. Bet tiku ātri izglītots. Tika man viena kasete un pāris plakāti. Viss, biju fans. Tolaik zināju divas lietas - Madonna ir slikta, jo nelikšoties mierā, kamēr nebūs pārāka par jaunavu Mariju, un MJ ir labs, jo viņš dara to un šito un to... Turējos pie klišejas par mīļāko dziedoni vēl ilgi, līdz sapratu, ka kaut kas nav kārtībā. Vienudien tante man atdeva visus plakātus un ierakstus no MJ. Biju priecīgs, taču tās arī bija beigas. Tātad vairs nav forši.
Kādēļ tas viss... laikam jau atminējos visu šo un atradu šādu dziesmu, sakiet ko gribat, šajā dziesmā kaut kas ir. Vecmodīga, tieši tāda, kādai tai jābūt. Bet vārdi ir pareizi savā būtībā un dziesma ir pietiekoši džeksonīga.