Šodien tiku 'executed by rain'... piecdesmit metrus pirms durvīm man uzgāzās tieši divas minūtes lietus. Un nē, mīlīši, tas nebija parastais smidzeklis, tas bija balts ūdens. Aizverot parādes durvis, lietus kā nebijis pazuda, tā vietā saule... kā vasarā. Kolēği uz mani skatās lielām acīm... kā uz sniegavīru tuksnesī...Cauri slapjš, kā žurka [matrozis vētrā], sēžu slapjā, apspīlētā T-kreklā un pilinu uz klaviatūras. Un tad vēl joki, jociņi... "Nu nevajadzēja tač tā skriet uz darbu, skat kāds nosvīdis".
Ir brīži, kad ir labi salīt, kad gribās iziet laukā lietū. Taču ne šorīt... Ir arī brīži, kad uznāk lietus un gribās paliedēties, taču tad līdzi ir lietussargs. Kad viņa nav, ir kā šorīt.
Šņaukājos, un drebinos, skatos pa logu uz saulaino laiku... par ko man tā? Acīmredzami biju ko nogrēkojies, tāpat nekas nenotiek.
Tēju. Jā, gribu tēju [piparmētru]... Un drēbes, citādi nāksies pakarināt šīs virs monitora un sēdēt Ādama stilā [pēc čūskas, ar vīğes lapu].
Šņaukājos, un drebinos, skatos pa logu uz saulaino laiku... par ko man tā? Acīmredzami biju ko nogrēkojies, tāpat nekas nenotiek.
Tēju. Jā, gribu tēju [piparmētru]... Un drēbes, citādi nāksies pakarināt šīs virs monitora un sēdēt Ādama stilā [pēc čūskas, ar vīğes lapu].
2 komentāri:
Dumiķis. Nevajag katru lietus gāzienu uztvert kā grēku plūdus :))
Nemaz necenšos. Tomēr šis bija tā zīmīgi - tieši tu, tieši tagad :)
Ierakstīt komentāru